Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zīdtauriņš
-a, v.
1.dsk.; zool. Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
2.Šīs dzimtas kukainis.
PiemēriZīdkoku zīdtauriņš.
Avoti: