zīlnieks
zīlnieks -a, v.
zīlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
PiemēriIet pie zīlnieces.
- Iet pie zīlnieces.
- Vienam kungam tai apgabalā atkal pazudis dārgs zelta gredzens, un tas nu meklējis zīlnieku, kas varbūt varēšot uzzīlēt, kur gredzens palicis.
- Reiz kāda apmeklētāja pavaicāja saimniecei, vai viņa neprot zīlēt pēc kārtīm. Melānija ieteica mani, jo reizēm muļķojos, tēlodams zīlnieku.
- Viena zīlniece reiz man apgalvoja, ka es nodzīvošot pat līdz deviņdesmit gadiem.
- sal. Viņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
Avoti: 8. sējums