zīmēt
zīmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
PiemēriZīmēt mājas plānu.
1.1.intrans.
PiemēriMācīt bērnu zīmēt.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
PiemēriBāli zilgana gaisma spiedās cauri aizkariem, zīmēdama uz sienas noslēpumaini spocīgus rakstus.
2.Tēlaini pastāstīt (par ko). Aprakstīt, raksturot.
PiemēriCitos viņš [Poruks] sāka klausīties tikai tad, kad Blaumanis viņu paslavēja par jaunāko stāstu: «Tajā jums ir smalki zīmētas pilsoņu aprindas!»
3.novec. Attiecināt (uz ko).
PiemēriKopā ar citu saimi esot, viņai šad un tad bij jādzird vārdi, kas viņu, lai gan pa lielākai daļai nemaz uz viņu nezīmēti, tomēr sāpīgi aizķēra..
Avoti: 8. sējums