zīst
zīst zīžu, zīd, zīž, pag. zīdu; trans.
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu. Šādi ēst.
PiemēriBērns žokļus sāk nodarbināt jau no pirmajām dienām, zīžot krūti.
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
1.1.intrans.
Piemēri..jēri.. metas zīst. Asteles priecīgi tirinās aitai pie paša purna.
1.2.Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
PiemēriPēdējais lācis jau [rudenī] paslēpies. Un lielo un pinkaino ķepu Zīž midzenī savā tas slēpu.
1.3.sar. Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
PiemēriPēdējo smēķa galiņu zīzdams, Klucis noskatīja daudz neveiklāko Modri un ievaicājās: «Kur tu trāpīji tik lepnu zeķu pāri?»
Stabili vārdu savienojumiZīst (arī sūkt) no pirksta.
Avoti: 8. sējums