zaķapastala
zaķapastala -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķpastala.
PiemēriKad Jānis aizbildināja savu pasivitāti ar nesaskaņām starp sevi un Aiju, tad Pakalniete bija smējusies un nosaukusi viņu ne visai labā vārdā. Tikai zaķapastalu varot sieva traucēt viņa darbos un nodomos, ne vīru.
- Kad Jānis aizbildināja savu pasivitāti ar nesaskaņām starp sevi un Aiju, tad Pakalniete bija smējusies un nosaukusi viņu ne visai labā vārdā. Tikai zaķapastalu varot sieva traucēt viņa darbos un nodomos, ne vīru.
- Pārvarēšu savu nolādēto kaunu, iešu un iedošu ābolu Nītei tieši rokā! Vai tad tiešām esmu tāds gļēvulis, lupata, zaķapastala..
- «No nieka suņa nobijies! Nu pasaki, kas tas par puiku - bez drosmes. Zaķapastala...»
Avoti: 8. sējums