zaķene
zaķene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Zaķu mātīte.
PiemēriReiz tika novērots, kā virs noras riņķojošais vanags mēģināja saķert zālē noslēpušos zaķēnus, taču nekādi nevarēja nolaisties, jo zaķene sita plēsoņu ar ķepām..
2.sar. Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
PiemēriNesasietās zaķenes ausis slejas augšup, atšļukušas no galvas, nokarenas..
Avoti: 8. sējums