Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zaņķis
zaņķis -ķa, v.
1.Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
Piemēri..vasaras novietnes it bieži tūlīt jau pārvēršas par dubļu zaņķiem, jo aploki ir par daudz maziņi.
2.Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
PiemēriKādreiz tik kārtīgā sieviete, bijusī operāciju māsa, bija galīgi nolaidusies. Pēc vīra notiesāšanas viņa grima arvien dziļāk zaņķī un.. vilka līdzi arī savu dēlu Rūdi.
Avoti: 8. sējums