zarains
zarains -ais; s. -a, -ā
zaraini apst.
1.Tāds, kam ir daudz zaru, — par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
PiemēriZarains ozols.
1.1.Tāds (augs), kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos. Arī šādas (auga) daļas.
PiemēriZiedu kāpostiem.. attīstās tikai nedaudzas lapas un tūliņ sāk veidoties zaraina ziedkopa..
1.2.Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi. Tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
PiemēriZaraina sieksta.
1.3.Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
PiemēriMātes brūnā pūra lāde ar zarainiem apkalumiem.. pavisam tukša..
Avoti: 8. sējums