Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zarainums
zarainums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStaltuma un zarainuma dēļ senatnē egles izmantotas apkārtnes novērošanai kā izturīgas un augstas kāpnes.
Avoti: 8. sējums