Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zavētājs
zavētājs -a, v.
zavētāja -as, s.; apv.
Burvis, vārdotājs.
PiemēriUn Trešdaļai - tesmenī roze, tik tikko zavētāja norunāja.
  • Un Trešdaļai - tesmenī roze, tik tikko zavētāja norunāja.
  • Tā [zemo toņu vibrācija] nāk it kā no zemes dzīlēm, kalnu varenības un pakļauj ar burvja spēku...kā zavētāju balsis kādā noslēpumainā rituālā.
Avoti: 8. sējums