zavēt
zavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; apv.
1.Burt, vārdot.
PiemēriUn ļauna viņš [vecītis] nedarot nevienam. Lai gan, ko var zināt, - ja nu kāds no pēdējiem šamaņiem, ja nu vēl zavē un biedrojas ar ļaunajiem kalnu gariem.
- Un ļauna viņš [vecītis] nedarot nevienam. Lai gan, ko var zināt, - ja nu kāds no pēdējiem šamaņiem, ja nu vēl zavē un biedrojas ar ļaunajiem kalnu gariem.
- ..vecenīte.. vainīga, ka esot zavējusi un biedrojusies ar pekles spēkiem..
- Māte mani mācīja zavēt, vecāmāte - avotā burt, un es zinu tos vārdus, ar kuriem kumeļam nepaklupt.
1.1.trans.
PiemēriSaimniece zavē citu ļaužu lopus.
- Saimniece zavē citu ļaužu lopus.
Avoti: 8. sējums