zavēt
zavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; apv.
1.Burt, vārdot.
PiemēriUn ļauna viņš [vecītis] nedarot nevienam. Lai gan, ko var zināt, - ja nu kāds no pēdējiem šamaņiem, ja nu vēl zavē un biedrojas ar ļaunajiem kalnu gariem.
1.1.trans.
PiemēriSaimniece zavē citu ļaužu lopus.
Avoti: 8. sējums