zaķene
zaķene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Zaķu mātīte.
PiemēriReiz tika novērots, kā virs noras riņķojošais vanags mēģināja saķert zālē noslēpušos zaķēnus, taču nekādi nevarēja nolaisties, jo zaķene sita plēsoņu ar ķepām..
- Reiz tika novērots, kā virs noras riņķojošais vanags mēģināja saķert zālē noslēpušos zaķēnus, taču nekādi nevarēja nolaisties, jo zaķene sita plēsoņu ar ķepām..
- Lūk, cik agri [aprīlī] šogad zaķenei ir bijis pirmais metiens!
2.sar. Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
PiemēriNesasietās zaķenes ausis slejas augšup, atšļukušas no galvas, nokarenas..
- Nesasietās zaķenes ausis slejas augšup, atšļukušas no galvas, nokarenas..
- ..spēji atvērās durvis un parādījās drukns pusmūža vīrs ar pakausī atgrūstu zaķeni un plaši vaļā stāvošu mēteli..
- Ar vienu lēcienu biju uz ielas un drāzos uz tirgus laukumu. Labi vēl, ka steigā apjēdzu paķert mēteli un zaķeni, jo ārā vilka ass ziemelis.
Avoti: 8. sējums