zaņķis
zaņķis -ķa, v.
1.Netīrs, dubļains ūdens. Staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
Piemēri..vasaras novietnes it bieži tūlīt jau pārvēršas par dubļu zaņķiem, jo aploki ir par daudz maziņi.
- ..vasaras novietnes it bieži tūlīt jau pārvēršas par dubļu zaņķiem, jo aploki ir par daudz maziņi.
- ..mainīgajā klimatā šīs savestās sniega kaudzes pārvēršas netīrā dubļu zaņķī..
2.Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
PiemēriKādreiz tik kārtīgā sieviete, bijusī operāciju māsa, bija galīgi nolaidusies. Pēc vīra notiesāšanas viņa grima arvien dziļāk zaņķī un.. vilka līdzi arī savu dēlu Rūdi.
- Kādreiz tik kārtīgā sieviete, bijusī operāciju māsa, bija galīgi nolaidusies. Pēc vīra notiesāšanas viņa grima arvien dziļāk zaņķī un.. vilka līdzi arī savu dēlu Rūdi.
- «Saulrieta bulvāris!» paskaidroja Omartijs. «Pilsētas izpriecu zaņķis.»
Avoti: 8. sējums