zebenīca
zebenīca -as, s.; apv.
1.Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
Piemēri..Kārlis no savas guļvietas vāgūzī paņēma sērkociņus un sameklēja auzu tarbu, ko šajā pusē parasti sauca par zebenīcu.
- ..Kārlis no savas guļvietas vāgūzī paņēma sērkociņus un sameklēja auzu tarbu, ko šajā pusē parasti sauca par zebenīcu.
- Večuks.. saber zivis no abām tarbām, lūk, šajā vecajā zebenīcā un pasniedz man.
- Atbrien vīri ar cirvjiem un zebenīcām, melnas dzērves pār baltu lauku.
1.1.Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Arī šāda priekšmeta saturs.
PiemēriIzvilcis zivju veselu zebenīcu.
- Izvilcis zivju veselu zebenīcu.
- ..arī es [zēns] varētu pārlēkt kaut vai divreiz augstākiem zediņiem un pieplūkt Mārai.. veselu zebenīcu dzelteno ābolu.
Avoti: 8. sējums