zebenīca
zebenīca -as, s.; apv.
1.Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
Piemēri..Kārlis no savas guļvietas vāgūzī paņēma sērkociņus un sameklēja auzu tarbu, ko šajā pusē parasti sauca par zebenīcu.
1.1.Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Arī šāda priekšmeta saturs.
PiemēriIzvilcis zivju veselu zebenīcu.
Avoti: 8. sējums