zelt
zelt zeļu, zel, zeļ, pag. zēlu; intrans.
1.parasti 3. pers. Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
PiemēriZemeslodes ievērojamu daļu klāj meži, pļavas, stepes, tundras, purvi, tīrumi vai dārzi. Visur tur zeļ bagāta augu valsts..
1.1.Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
Piemēri..kur tagad jaunais Ezerkrasta dzīvojamo namu rajons, pa visu ezermali [ezermalu] zēla mitras lankas.
2.Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
PiemēriLatvija tikko bija izcīnīta, brīvības cīņas beigušās ar uzvaru. Dzīve ar jauna pavasara spēku zēla no drupām.
Avoti: 8. sējums