zelts | LLVV

zelts

zelts -a, v.; parasti vsk.

1.Ķīmiskais elements — dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.

PiemēriTīrradņa zelts.

Stabili vārdu savienojumiLaistīties zeltā, sudrabā. Zelta smiltis.

1.1.ģen.: zelta, adj. nozīmē Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums. Zeltains.

Piemēri«..mums ir pilna sēta bērnu galviņu,.. visi zelta matiņiem, gaiši kā auseklīši..»

Stabili vārdu savienojumiZelta auza. Zelta dzeltens. Zelta karūsa.

1.2.pārn.; sar. No šī cēlmetāla darināta medaļa.

Piemēri..Brašķis Kr. Valdemāra jūrskolu beidza ar zeltu..

1.3.pārn. Tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.

PiemēriGar pļavas malu.. Kvēl pureņu zelts.

1.4.ģen.: zelta, adj. nozīmē; pārn. Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.

PiemēriKas tā gan bija par zelta izdevību nopūsties kā kalēja plēšām,.. novaidēties par grūto likteni un likt manīt, ka es patiesībā nāku no drusku labākiem ļaudīm.

1.5.pārn. Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.

Piemēri«Bet, Tom, kas tad.. ir mūsu zelts?» Ieva smējās.. - «Mūsu vasaras prieks,» pēc brītiņa nopietni teica Toms.

Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu. Būt zelta cenā. Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē). Kā zelts.

Apbērt ar zeltu — Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
Būt zelta cenā — sar. Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) — Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Kā zelts — Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams — Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
Pelēkais zelts — poēt. Kaļķakmens.
Tīrais zelts — Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
Zaļais zelts — poēt. Mežs. Arī koksne.
Zelta (arī naudas) bedre (arī ādere) — sar. Izdevīgs ienākumu avots.
Zelta cilvēks — Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
Zelta dzīve — Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
Zelta fonds — Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
Zelta gabals (arī gabaliņš) — sar. Labs, ideāls cilvēks.
Zelta galva — Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
Zelta griezums — Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta kalni — Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
Zelta kāzas — 50 gadu kāzu jubileja.
Zelta laiki (arī laiks) — Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
Zelta laikmets — Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
Zelta likums — Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
Zelta rokas — Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
Zelta segums — Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
Zelta sirds — Saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
Zelta teļš — Nauda, manta. Naudas, mantas vara.
Zelta vārdi — Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
Zelta vērts — Ļoti vērtīgs.
Zelta vidusceļš — Rīcība, izturēšanās bez galējībām, riska.

Avoti: 8. sējums