zelts
zelts -a, v.; parasti vsk.
1.Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
PiemēriTīrradņa zelts.
- Tīrradņa zelts.
- Lokšņu zelts.
- Plāksnīšu zelts.
- Zelta rūda.
- Zelta dzīsla.
- Zelta hlorīds.
- Zelta cianīds.
- Zelta monēta.
- Zelta gredzens.
- Zelta pulkstenis.
- Zelta medaļa.
- Brīvā veidā atrod tikai visneaktīvākos metālus - platīnu un zeltu, kā arī nedaudz sudraba un vara.
- Viduslaikos viena no cienījamākajām bija zeltkaļu cunfte, kuras meistari apstrādāja zeltu, sudrabu, pērles un dārgakmeņus.
- Viņam piederēja arī mazs zelta maisiņš vai arī - maisiņš ar dažiem zelta gabaliem..
- Man atveda vecāsmātes Jadvigas novēlētu, ķēdītē kaklā valkājamu zelta sirdi.
- «Un cepumi!» viņai piebalso Ūdentiņa kundze, cenzdamās noslēpt savus zelta zobus, kas bojā viņas glīto sejiņu.
- sal. Pēcpusdienas saulītē logi Gaiļu krogam laistās kā tīru zeltu pārvilkti.
- sal. Sēd meitene ābeles ēnā... Tai dzelteni mati kā zelts..
- pārn. Latvija ir ļoti bagāta valsts - Tik daudz cerību zelta Un tik daudz sudraba izraudāta.
- pārn. Mēness meta pāri straumei platu zelta laipu.
- Vai dieniņ, ko mēs iesāktu, ja mūsu alkatīgajām acīm pavērtos zelta smiltis!
- Pils zāles laistās zeltā un sudrabā.
Stabili vārdu savienojumiLaistīties zeltā, sudrabā. Zelta smiltis.
- Laistīties zeltā, sudrabā — 1. Laistīties zelta un sudraba krāsā.2. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Zelta smiltis — Zelts sīku graudiņu veidā.
1.1.ģen.: zelta, adj. nozīmē Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums. Zeltains.
Piemēri«..mums ir pilna sēta bērnu galviņu,.. visi zelta matiņiem, gaiši kā auseklīši..»
- «..mums ir pilna sēta bērnu galviņu,.. visi zelta matiņiem, gaiši kā auseklīši..»
- ..Boringera kundze peldēja cauri pūlim svinīgi garā zelta brokāta viesību tērpā, atgādinādama bruņotu valkīru..
- Aiz mežiem zelta saule grimst.
- Pūce.. savām zelta acīm raudzījās debesīs vērodama un salīdzinādama.
- Pērkone. Ziedi bāli, zelta dzelteni, ar tumšām dzīsliņām.
- Zelta auza ir daudzgadīga zāle... Pilnu ražu tā sasniedz otrajā izmantošanas gadā.
- Meiteņu zelta pīpenes jeb zelta pīpenītes.. lapas ir zelta dzeltenas, šķeltas.
- Te [parkā] iestādīs.. ilggadīgās puķes - flokšus, īrisus, zelta slotiņas..
- Zelta zivtiņa peldēja akvārijā... Tā viņas zaļganā jūra bija, Kur aļģes un zelta draudzenes..
- ..zelta zivtiņa.. augstsirdīgi piepilda vēlēšanās, bet cietsirdīgi atstāj pie sasistas siles ikvienu, kurš domājas esam varenāks par viņu!
- Drīz smagais zelta rudens Būs klētīs noguldīts.
Stabili vārdu savienojumiZelta auza. Zelta dzeltens. Zelta karūsa.
- Zelta auza — Zeltauzīte.
- Zelta dzeltens — Zeltdzeltens.
- Zelta karūsa — Zeltainas (kultūršķirnes, arī, piemēram, zeltaini sarkanas, baltas vai melnas) krāsas karūsa.
- Zelta lietus — Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem. Zeltalietus, zeltlija.
- Zelta pīpenīte (arī pīpene) — Zeltpīpene.
- Zelta rudens poēt. — Sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- Zelta sakne — Zeltsakne.
- Zelta slotiņa — Zeltslotiņa.
- Zelta zivtiņa — 1. Zeltainā karūsa.2. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
1.2.pārn.; sar. No šī cēlmetāla darināta medaļa.
Piemēri..Brašķis Kr. Valdemāra jūrskolu beidza ar zeltu..
- ..Brašķis Kr. Valdemāra jūrskolu beidza ar zeltu..
- Mūsu un gruzīnu ansamblis pretendēja uz zeltu. Žūrijai bija grūti izsvērt...
1.3.pārn. Tas, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, spīdums.
PiemēriGar pļavas malu.. Kvēl pureņu zelts.
- Gar pļavas malu.. Kvēl pureņu zelts.
- «..klusu,» čukst tēvs un mierinot laiž caur pirkstiem meitas matu smago zeltu..
- Saulrieta zelts līst pāri viļņu mugurām..
1.4.ģen.: zelta, adj. nozīmē; pārn. Tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
PiemēriKas tā gan bija par zelta izdevību nopūsties kā kalēja plēšām,.. novaidēties par grūto likteni un likt manīt, ka es patiesībā nāku no drusku labākiem ļaudīm.
- Kas tā gan bija par zelta izdevību nopūsties kā kalēja plēšām,.. novaidēties par grūto likteni un likt manīt, ka es patiesībā nāku no drusku labākiem ļaudīm.
- ..Augustam jau bija tuvu pie trīsdesmit, bet Ērikai vēl nepilni divdesmit. Tas tad laikam gadu ziņā ir tas zelta samērs starp vīrieti un sievieti, lai laulības dzīve būtu laimīga..
1.5.pārn. Tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs. Arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
Piemēri«Bet, Tom, kas tad.. ir mūsu zelts?» Ieva smējās.. - «Mūsu vasaras prieks,» pēc brītiņa nopietni teica Toms.
- «Bet, Tom, kas tad.. ir mūsu zelts?» Ieva smējās.. - «Mūsu vasaras prieks,» pēc brītiņa nopietni teica Toms.
- ..labu laiciņu pēc māsas aiziešanas palātā vēl valda klusums, kā cenšoties ielāgot atmiņā viņas glezno profilu.. «Zelts, ne meitene!» beidzot iesaucas Vedējs..
- Tur bija Indra, par kuru visi sacīja: «Zelts, ne bērns..»
Stabili vārdu savienojumiApbērt ar zeltu. Būt zelta cenā. Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē). Kā zelts.
- Apbērt ar zeltu idioma — Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- Būt zelta cenā idioma — sar. Būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) idioma — Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- Kā zelts — Saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- Nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams idioma — Saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- Pelēkais zelts idioma — poēt. Kaļķakmens.
- Tīrais zelts idioma — Saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- Zaļais zelts idioma — poēt. Mežs. Arī koksne.
- Zelta (arī naudas) bedre (arī ādere) idioma — sar. Izdevīgs ienākumu avots.
- Zelta cilvēks idioma — Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- Zelta dzīve idioma — Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- Zelta fonds idioma — Labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- Zelta gabals (arī gabaliņš) idioma — sar. Labs, ideāls cilvēks.
- Zelta galva idioma — Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta griezums — Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- Zelta kalni idioma — Ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- Zelta kāzas — 50 gadu kāzu jubileja.
- Zelta laiki (arī laiks) idioma — Laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi. Laiks, kad dzīve ir laimīga.
- Zelta laikmets idioma — Uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- Zelta likums idioma — Rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
- Zelta rokas idioma — Saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- Zelta segums idioma — Labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
- Zelta sirds idioma — Saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- Zelta teļš idioma — Nauda, manta. Naudas, mantas vara.
- Zelta vārdi idioma — Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Zelta vērts idioma — Ļoti vērtīgs.
- Zelta vidusceļš idioma — Rīcība, izturēšanās bez galējībām, riska.
Avoti: 8. sējums