Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zemeszvaigzne
zemeszvaigzne -es, dsk. ģen. -žņu, s.
Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
PiemēriSīkā zemeszvaigzne.
Avoti: 8. sējums