Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zemgaļi
zemgaļi -u, v.
zemgalis -ļa, v.
zemgaliete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
PiemēriValdnieks savā rakstā minēja zemgaļus, svētīdams sveica Zemgales lauku arājus un piekodināja vienmēr turēties cieši kopa un dzīvot pēc tēvu ierašām un sentēvu likumiem.
  • Valdnieks savā rakstā minēja zemgaļus, svētīdams sveica Zemgales lauku arājus un piekodināja vienmēr turēties cieši kopa un dzīvot pēc tēvu ierašām un sentēvu likumiem.
  • No cilšu apvienībām pakāpeniski veidojās latgaļu, zemgaļu, kuršu, sēļu un lībiešu tautības, kas vēlā dzelzs laikmeta beigās saplūda latviešu tautībā.
2.arī vsk. Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
Avoti: 8. sējums