Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zemnīca
zemnīca -as, s.
Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
PiemēriIerīkot zemnīcu.
  • Ierīkot zemnīcu.
  • Vairums [strēlnieku] dzīvoja lielās un mazās zemnīcās, kas pa pusei bija ieslēpušās zemē, pa pusei slēja baļķu sienas virs zemes.
  • Alīda: Kur nevar dzīvot? Ļaudis dzīvo barakās, zemnīcās, teltīs, skuju būdās, sniega alās, visur.
  • Nākošajā pavasarī palu laikā Bareļuki gāja bojā. Viņi ziemoja zemnīcā, un naktī, kad abi gulēja, upe izspieda sauszemē ledus gabalu un tas kā milzu arkls uzšķērda mitekli.
Avoti: 8. sējums