zemstraume
zemstraume -es, dsk. ģen. -mju, s.
Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
PiemēriStipra zemstraume, kas no virsas nemaz nav pamanāma, satver laivu, triec pret grunti - un driskas vien uzpeld virspusē.
- Stipra zemstraume, kas no virsas nemaz nav pamanāma, satver laivu, triec pret grunti - un driskas vien uzpeld virspusē.
- Kur tikai zīmēm, ūdenszīmēm vīdot, Zemstraumēs samanāms vēl upju gājums Un tālu jūru izdzisušais spīdums.
- pārn. Alberts un Klinta - viņi tik daudzreiz ir attālinājušies bez cerībām un solījumiem un atkal satikušies. Kāda zemstraume nes viņus tuvāk un tuvāk krācēm, kur viņi kā plosti trieksies pret akmeņiem un izirs..
Avoti: 8. sējums