ziedēt
ziedēt ziedu, ziedi, zied, pag. ziedēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Raisīt ziedus (par ziedaugu). Būt plaukumā (par ziedu).
PiemēriSāk ziedēt liepas.
Stabili vārdu savienojumiKad pūcei aste ziedēs.
1.1.Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
PiemēriDārzi zied.
1.2.pārn. Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
PiemēriGaisma jau zied austrumu pusē.
1.3.pārn. Izcelties apkārtnē ar savu spilgtumu, krāšņumu. Būt spilgtam, krāšņam.
Piemēri..Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes ziedēja pavasara nakts debesu dziļumā.
1.4.pārn. Spilgti izpausties (sejā, acīs) — par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
PiemēriLaipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā.
1.5.pārn. Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
Piemēri..zemē [cariskajā Krievijā] plauka un ziedēja trīs iestādes.. -trakomājas, policijas mājas un baznīcas mājas.
2.Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
PiemēriBūdiņas durvīs parādījās kāda ziedoša, pilnīga sieviete..
Stabili vārdu savienojumiZied kā roze.
2.1.Būt sārtam (par vaigiem, seju).
PiemēriVaigi ziedēja vien, šis sārtums bija it kā uzkrāsots viņas apaļīgajai sejai.
Stabili vārdu savienojumiVaigi zied kā rozes (arī pujenes sar.).
3.parasti 3. pers. Būt ar baltiem raibumiem.
PiemēriPirkstu nagi zied ar baltiem raibumiem.
Avoti: 8. sējums