ziedains
ziedains -ais; s. -a, -ā
ziedaini apst.
1.Tāds, kur ir daudz ziedošu augu, ziedu.
PiemēriZiedaina zāle.
- Ziedaina zāle.
- Ziedaina pļava.
- Divas vecenes.. maišeļos plūca kazām ziedaino barību [purenes].
- Ziedainā siena klēpī gulēdams, Olavs domāja, atcerējās, mīlēja un ienīda Klintu..
2.Tāds, kas ir ar ziedu rakstu, ornamentu.
PiemēriZiedains cimda raksts.
- Ziedains cimda raksts.
- Ziedainās svītrās austie Zemgales brunči.
- Plauktos tur rindām salikti ziedainie palagi, rakstainie dvieļi..
- Viņa atkal bija apņēmusi ziedaino villaini ap pleciem un ietinusi galvu tajā, jo lietus nemitējās un šalca vēl stiprāk.
- Saglabājušies arī vairāki senākas cilmes ziedaino un rakstaino jostu paraugi.
3.Tāds, kam ir sīki raibumi (piemēram, par dzīvnieku ar šādu apmatojumu).
PiemēriZiedains gailis.
- Ziedains gailis.
- Ziedaina govs.
- Ziedainas vistas.
- Gotiņ mana, raibaļiņa, Ziedainām kājiņām..
4.Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
PiemēriZiedains piens.
- Ziedains piens.
- Ziedaina putra.
Avoti: 8. sējums