Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ziema
ziema -as, s.
1.Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
PiemēriAuksta ziema.
Stabili vārdu savienojumiDziļa ziema. Kaila (arī plika) ziema.
1.1.ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
Piemēri..puikas.. steidzās izbaudīt ziemas priekus - slidinājās virs aizsalušajiem ūdeņiem, traucās ar ragaviņām un slēpēm no pakalniem.
Stabili vārdu savienojumiZiemas dambji. Ziemas dārzs. Ziemas guļa.
1.2.ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
Piemēri..[Tenim] galvā pagara ziemas cepure ar plakanu dibenu..
Stabili vārdu savienojumiZiemas riepas.
1.3.ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
PiemēriApaudzis biezu ziemas spalvu,.. viņš [suns] izskatījās lielāks nekā toreiz, kad mežā to atstāja likteņa ziņā.
1.4.novec. Mācību gads.
PiemēriMani drīz jau vajadzēja iesvētīt, gāju beidzamo ziemu skolā.
2.ģen.: ziemas, adj. nozīmē Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem). Divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
PiemēriZiemas kvieši.
Stabili vārdu savienojumiZiemas puķes. Ziemas rozītes.
2.1.Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
PiemēriZiemas āboli.
Avoti: 8. sējums