Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ziemeļblāzma
ziemeļblāzma -as, s.
Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
PiemēriAtspīd ziemeļblāzma.
  • Atspīd ziemeļblāzma.
  • Pamalē plaiksnījās ziemeļblāzma.
  • ..pēkšņi pie debesīm iezaigojās ziemeļblāzma, spoži apgaismodama visu apkārtni. Šoreiz tā parādījās kā kustīgs, zaigojošs vainags ar spožiem stariem uz visām pusēm.
  • Kad [Lapzemē] uzkrīt sniegs un atspīd pilnmēness, kad iezaigojās ziemeļblāzma, tad jau ir tik gaišs, ka var vai lasīt..
  • Nav tie ziemeļblāzmas kāvi, Nav tas rasas ritējums..
Avoti: 8. sējums