Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ziemotājpūce
ziemotājpūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Pūce, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
PiemēriNaktīs spalgi Pie vecajām rijām nāk vaidēt Ziemotājpūces.
Avoti: 8. sējums