Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ziepenīte
ziepenīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
PiemēriParastā ziepenīte.
  • Parastā ziepenīte.
  • Cekulainā ziepenīte.
  • ..[Latvijā] aug rūgtās ziepenītes.., ko lieto medicīnā..
  • Uz augsnes nabadzību mazāk skābās augsnēs norāda.. ziepenītes..
  • Sīkās, mazās ziepenītes vieš savos cekulos tik košu zilumu, kāda pat debesīs nav.
Avoti: 8. sējums