zilgme
zilgme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Vide zilā, zilganā krāsā (par gaisu, ūdeņiem, debesīm). Arī zilums1: arī zilganums.
PiemēriDebess zilgme.
- Debess zilgme.
- Nokrēslas zilgmē pagaisa upe un mežu robotās galotnes..
- Aiz klajuma, ieslīdēdama tāles zilgme, pletās pilsēta.
- Brīžiem no neredzamas, apvāršņa malā iegrimušas zemes atlidoja kaijas. Klusi, spārnus izplētušas, pārlidoja kuģim un pazuda zilgme.
- Saulaini zilgmainā vasaras dienā pakāpieties kādā senču pilskalnā un palūkojieties uz visām debesmalām! Cik siltas zilgmes pilna visa tēvzeme!
- ..jūra viz.. sulīgi zilos un violetos fonos, un šajā zilgmē iesviests zelta zobens. Tas ir Kubas krasts..
Avoti: 8. sējums