zilināt
zilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
PiemēriZilināt palagus ar veļas zilumiem.
- Zilināt palagus ar veļas zilumiem.
- Vasaras pakulu brunči, zilināti melleņu sulā, viegli plīvoja tai apkārt, apņemdami stingro, kalseno stāvu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils – par vēju, salu.
PiemēriViņi [zvejnieki] smējās, kad tajā un nākamajā dienā austrumu vējš zilināja viņiem sejas..
- Viņi [zvejnieki] smējās, kad tajā un nākamajā dienā austrumu vējš zilināja viņiem sejas..
1.2.pārn.; sar. Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi. Arī piekaut.
Piemēri..viņa būtu pedantiska skolotāja, kas ar lineālu zilina palaidnīgu skolēnu pirkstus, ja nāktu pasaulē citā gadsimtā..
- ..viņa būtu pedantiska skolotāja, kas ar lineālu zilina palaidnīgu skolēnu pirkstus, ja nāktu pasaulē citā gadsimtā..
- «Debesīs vai ellē - kaut kur jau tiksimies.» - «Tad zilināsim katram muguru, kas būs vairījies no kaujas!»
Avoti: 8. sējums