zils
zils -ais; s. -a, -ā
zili apst.
1.Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
PiemēriTumši zils.
- Tumši zils.
- Gaiši zils.
- Zili dūmi.
- Zilas acis.
- Visapkārt tikai zilais gaiss un apakšā, cik tālu sniedza acis, zilā jūra.
- Lejassmeltēnos vispār daudz ko redzēt. Gar visu sētsvidus malu tur ceriņi, tie patlaban vienos zilos ziedos.
- «Jūs taču zināt, es agrāk strādāju pie krāsošanas, un lai nu ko, bet krāsas es pazīstu; zils, sevišķi elektriskajā gaismā, izskatās gandrīz kā melns.»
- Neizskaidrojams spēks sauca tālumā - dziļā, zilā tālumā..
- Šai vakara stundā, Mijkrēslī zilā, Spārnus kad cilā Gurdeni putni, laižoties mājās, Tevim kā klājas, Pēr Gint?
- ..vai cilvēks ēda ar pilnpienu vai vājpienu aizdarītu putru, tas nudien bija vienalga, ka tikai vēderu piegāž. Un tante Grieta vārīja lielu katlu putras, kas bija zila kā noplūkta vārna.
- Pa visiem šiem gadiem viņš gan divas reizes bija slimojis ar gripu, bet tad viņam bija zilā lapa un to vairs nevar saukt par [darba] kavēšanu.
Stabili vārdu savienojumi
- Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) sar. — Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Grābt (arī ķert) no zila gaisa sar. — Runāt, teikt ko nepamatotu.
- Izkūpēt zilā gaisā sar. — Iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- Uz zila gaisa sar. — 1. Nezinot, kas sagaida, kas būs.2. Bez pierādījuma. Bez pamata.
- Zila putra — Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
- Zilais ekrāns — Televīzijas ekrāns.
- Zilais krusts — Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Zilā (arī tukšā) gaisā sar. — Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
- Zilā lampa — Zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
- Zilā lapa sar. — Darba nespējas, arī slimības lapa.
- Zilie graudiņi sar. — Kālija permanganāts.
- Zils (arī tukšs) gaiss sar. — Nekas, pavisam nekas. Tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
PiemēriZilie flokši.
- Zilie flokši.
- Zilie ceriņi.
- Zilie mežvīteņi.
- ..kāposti vareni, zilie un baltie, jau krietnas galviņas sariesuši.
- Dzeltenās olplūmes jāstāda jaukti kopā ar vietējām zilajām plūmēm, kuru putekšņi nepieciešami dzelteno olplūmju apputeksnēšanai.
- Zilie topāzi ir reti un tādēļ ļoti vērtīgi dārgakmeņi.
- Senatnē «indes karaliene» bijusi labi pazīstamais dekoratīvais augs - zilās kurpītes... Tas ir ļoti indīgs augs, kas bīstams visiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
- «Iesim zilajās puķītēs,» Aina sacīja kādā dienā.
- Vislabākais un plastiskākais [veidošanai] ir zilais māls.., bet pie mums biežāk sastopami brūnā māla slāņojumi.
Stabili vārdu savienojumiZilais māls. Zilā kurpīte. Zilā polārlapsa.
- Zilais māls — Glūda.
- Zilā kurpīte — Indīgs dekoratīvais augs.
- Zilā polārlapsa — Polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
- Zilās puķītes sar. — Zilās vizbulītes.
1.2.Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriNakts lietus bija sanesis un atstājis notekās melnu sodrēju un dubļu kārtu, pa kuru brēkdami vandījās nosmulējušies, rudens vējā zili nosaluši bērni..
- Nakts lietus bija sanesis un atstājis notekās melnu sodrēju un dubļu kārtu, pa kuru brēkdami vandījās nosmulējušies, rudens vējā zili nosaluši bērni..
- Vecākā seja bija bāla, tikai deguns izskatījās sārti zils. Iezilganas bija arī lūpas.
- Viņa [meitene] stingri ieķērusies [zirgam] krēpēs, un tievie pirkstiņi vai gluži zili no piepūles.
- «Un kur tu dabūji zilu aci? Arī visa piere sapampusi.» - «Jā, vai nav jocīgi? Nakti ieskrēju laternas stabā.»
Stabili vārdu savienojumi
- Kļūt (arī būt) zilam (arī zili melnam, melnam) no (arī aiz) dusmām sar. — Kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi. Dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- Pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu) sar. — Stipri piekaut.
- Zila acs sar. — Zemādas asisnizplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.
Stabili vārdu savienojumiDegt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām). Dzīvot zili zaļi (arī zaļi).
- Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) idioma — 1. Strauji un spēcīgi degt.2. Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- Dzīvot zili zaļi (arī zaļi) idioma — Dzīvot bezrūpīgi.
- Spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēvelessar. — Būt ļoti dusmīgam.
- Zilais putnspoēt. — Teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
- Zilā pirmdienasar. — Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
- Zilā puķepoēt. — Idealizēts ilgu, sapņu tēls.
- Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi idioma — Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīmsar. — Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Avoti: 8. sējums