Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zils
zils -ais; s. -a, -ā
zili apst.
1.Tāds, kam ir, piemēram, skaidras debess, rudzupuķu krāsa.
PiemēriTumši zils.
  • Tumši zils.
  • Gaiši zils.
  • Zili dūmi.
  • Zilas acis.
  • Visapkārt tikai zilais gaiss un apakšā, cik tālu sniedza acis, zilā jūra.
  • Lejassmeltēnos vispār daudz ko redzēt. Gar visu sētsvidus malu tur ceriņi, tie patlaban vienos zilos ziedos.
  • «Jūs taču zināt, es agrāk strādāju pie krāsošanas, un lai nu ko, bet krāsas es pazīstu; zils, sevišķi elektriskajā gaismā, izskatās gandrīz kā melns.»
  • Neizskaidrojams spēks sauca tālumā - dziļā, zilā tālumā..
  • Šai vakara stundā, Mijkrēslī zilā, Spārnus kad cilā Gurdeni putni, laižoties mājās, Tevim kā klājas, Pēr Gint?
  • ..vai cilvēks ēda ar pilnpienu vai vājpienu aizdarītu putru, tas nudien bija vienalga, ka tikai vēderu piegāž. Un tante Grieta vārīja lielu katlu putras, kas bija zila kā noplūkta vārna.
  • Pa visiem šiem gadiem viņš gan divas reizes bija slimojis ar gripu, bet tad viņam bija zilā lapa un to vairs nevar saukt par [darba] kavēšanu.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
PiemēriZilie flokši.
  • Zilie flokši.
  • Zilie ceriņi.
  • Zilie mežvīteņi.
  • ..kāposti vareni, zilie un baltie, jau krietnas galviņas sariesuši.
  • Dzeltenās olplūmes jāstāda jaukti kopā ar vietējām zilajām plūmēm, kuru putekšņi nepieciešami dzelteno olplūmju apputeksnēšanai.
  • Zilie topāzi ir reti un tādēļ ļoti vērtīgi dārgakmeņi.
  • Senatnē «indes karaliene» bijusi labi pazīstamais dekoratīvais augs - zilās kurpītes... Tas ir ļoti indīgs augs, kas bīstams visiem lauksaimniecības dzīvniekiem.
  • «Iesim zilajās puķītēs,» Aina sacīja kādā dienā.
  • Vislabākais un plastiskākais [veidošanai] ir zilais māls.., bet pie mums biežāk sastopami brūnā māla slāņojumi.
Stabili vārdu savienojumiZilais māls. Zilā kurpīte. Zilā polārlapsa.
1.2.Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriNakts lietus bija sanesis un atstājis notekās melnu sodrēju un dubļu kārtu, pa kuru brēkdami vandījās nosmulējušies, rudens vējā zili nosaluši bērni..
  • Nakts lietus bija sanesis un atstājis notekās melnu sodrēju un dubļu kārtu, pa kuru brēkdami vandījās nosmulējušies, rudens vējā zili nosaluši bērni..
  • Vecākā seja bija bāla, tikai deguns izskatījās sārti zils. Iezilganas bija arī lūpas.
  • Viņa [meitene] stingri ieķērusies [zirgam] krēpēs, un tievie pirkstiņi vai gluži zili no piepūles.
  • «Un kur tu dabūji zilu aci? Arī visa piere sapampusi.» - «Jā, vai nav jocīgi? Nakti ieskrēju laternas stabā.»
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumiDegt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām). Dzīvot zili zaļi (arī zaļi).
Avoti: 8. sējums