Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zilzeķe
zilzeķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; iron.
Iesīkstējusi vecmeita.
Piemēri«Biruta, tu taču esi absolūta zilzeķe, emancipācijas cīnītājas anahronisms!»
Avoti: 8. sējums