Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zilēt
zilēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
PiemēriBērzu un apšu bekas nezilē, ja tās pirms vārīšanas ievieto aukstā ūdenī, kas satur 0,5% citronskābes.
1.1.Kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē.
PiemēriOgas zilē.
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
Piemēri..lielie pali jau bija pārskrējuši; tikai ezera pļavas vēl zilēja aiz tīrumiem, pavasara ūdeņu applūdinātas.
Avoti: 8. sējums