Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zinīgs
zinīgs -ais; s. -a, -ā
zinīgi apst.
1.Tāds, kam ir, parasti lielas, zināšanas (2), tāds, kas labi orientējas kādā nozarē.
PiemēriZinīgs speciālists.
  • Zinīgs speciālists.
  • Ciemiņiem viņš ilgi rādīja mazo zemes gabaliņu, sīki stāstīja par tā «iemītniekiem» [kociņiem] un zinīgākiem apmeklētājiem prasīja padomus, ja kāds no zaļajiem draugiem bija saniķojies vai apslimis.
  • «Jā, latvieši ir centīgi un zinīgi: Toronto universitātē vien ir 12 latviešu profesoru.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZinīgs skatiens.
  • Zinīgs skatiens.
  • Zinīgi spriest.
Avoti: 8. sējums