zirgs
zirgs -a, v.
1.Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
PiemēriŠķirnes zirgs.
- Šķirnes zirgs.
- Darba zirgs.
- Sacīkšu zirgs.
- Neiebraukts zirgs.
- Savvaļas zirgs.
- Zirgs rikšo.
- Zirgs auļo.
- Zirgu astri.
- Apkalt zirgu.
- Dzirdīt zirgus pie akas.
- Jūgt zirgu arklā.
- Šur tur ciemā ieblējās aita, iemavās govs, pļavā iezviedzās zirgs.
- Zirgi vilka ratus, piekrautus piena kannām..
- ..vecais Rijkuru Melnis vairs nevarēja saēst barību. Citādi viņš vēl būtu turams lops. Citu rudeni viņi arī cerēja nopirkt staltāku zirgu..
- sal. Dakteris paskatās visapkārt. Paklausās sirdi. «Tev sirds kā zirgam. Sit labi un ritmiski.»
- sal. Viņš [zemnieks] atgaiņājās no.. nepatīkamajām domām kā zirgs no mušām.
- pārn. Pēkšņi izsit dzirksti Laika zirga pakavi.
- pārn. Vētras zirgi bija aizauļojuši, satracinātais okeāns vēl smagi dvašoja kā pēc grūta skrējiena..
- pārn. Balti mākoņu zirgi sniecās tēva sētai pāri kā drasēdami, kā stāvus sliedamies.
- Brempelis: Es varētu... piemēram, braukt uz Rēzeknes zirgu audzētavām par instruktoru un treneri.
- ..puikas ar zirgu grābekļiem jau kasīja vālos izkaltušo sienu, un mēs raibā pulkā devāmies kraut zārdus.
- Parastās kastaņas, ko mēdz dēvēt par zirgu kastaņām, mums dod arī ārstnieciskas izejvielas.
- ..govis cauru dienu bauroja, pa usnām [usnēm] un zirgu skābeņu ceriem bradādamas..
- Zirgu dārzs bija prāvs, iegareni četrstūrains zemes gabals, apaudzis melnajiem alkšņiem.. un ievām.
Stabili vārdu savienojumiArābu zirgi. Būt (arī tikt) zirgā.
- Arābu zirgi — Ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
- Būt (arī tikt) zirgā sar. — Nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- Kāpt uz pārāk augsta zirga idioma — Rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
- Kāpt zirgam mugurā — Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
- Krīt kā mušas uz zirga (biežāk medu) sar. — Saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Strādā kā zirgs (arī zvērs) sar. — Saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) sar. — Ļoti liela apetīte.
- Zirga grābeklis — Zirgvilkmes grābeklis.
- Zirga kāja sar.; iron. — Apslēpta negatīva iezīme.
- Zirga pēda — Nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- Zirga spēks — Zirgspēja.
- Zirgam (arī sunim, kaķim) jāsmejas sar. — Saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Zirgu aploks — Zirgaploks.
- Zirgu audzētava — Zirgaudzētava.
- Zirgu dārzs — Zirgu aploks.
- Zirgu kastaņa — Zirgkastaņa.
- Zirgu pasts vēst. — Pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- Zirgu sega — Zirgsega.
- Zirgu skābene — Zirgskābene.
- Zirgu šņabis sar. — Sliktas kvalitātes degvīns.
- Zirgu tramvajs — Zirgvilkmes tramvajs.
- Zirgu transports — Zirgvilkmes transports.
1.1.pārn. Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
PiemēriLīzbetei pāliešos daudz radu nebij, viņa rēķināja, ka no turienes vairāk par četri zirgi neatbrauks.
- Līzbetei pāliešos daudz radu nebij, viņa rēķināja, ka no turienes vairāk par četri zirgi neatbrauks.
- Pirmo zirgu ar Grašu ļaudīm viņi [Pakalni] palaida garām, bet tad aši kā bezdelīgas.. aizšāvās priekšā otrajam pajūgam..
2.dsk.; zool. Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
3.fizk. Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
PiemēriVingrojumi uz zirga.
- Vingrojumi uz zirga.
- Lēkt pār zirgu.
- Vēl zālē ir apļi, trapece, mazā palīgtelpā vingrošanas zirgs un paklāji..
4.Zirdziņš2.
Piemēri..tēvs šovakar ir pārāk izklaidīgs: jau pirmajos [šaha] gājienos zaudē zirgu un ar laidni nonāk bīstamā situācijā.
- ..tēvs šovakar ir pārāk izklaidīgs: jau pirmajos [šaha] gājienos zaudē zirgu un ar laidni nonāk bīstamā situācijā.
Avoti: 8. sējums