Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zivs
zivs zivs, dsk. ģen. zivju, s.
1.Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
PiemēriJūras zivs.
Stabili vārdu savienojumiBruņu zivis.
1.1.No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
PiemēriZivju kotletes.
Avoti: 8. sējums