ziņnesis
ziņnesis -ša, v.
ziņnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
PiemēriSāka jau braukt pa atrakto ceļu. No Vecā krogus puses pabrauca garām kāds kaimiņu saimnieks; no meža gala pienāca pagasta ziņnesis..
- Sāka jau braukt pa atrakto ceļu. No Vecā krogus puses pabrauca garām kāds kaimiņu saimnieks; no meža gala pienāca pagasta ziņnesis..
- Ziņneses uzdevums bija iznēsāt pagasta tiesas un valdes pavēstes iedzīvotājiem..
- Sakarnieku arods ir ļoti sens, un to pazina jau pirms mūsu ēras. Skrējēju stafetes un jātnieku ziņneši bija pazīstami Indijā, Peru, Meksikā, Persijā.
- pārn. Vēl nebija novākti linsēklu zārdi no laukmalām, kad pie tiem parādījās rudens ziņneši - sarkanie smiļģi un žēli svilpoja.
2.mil. Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
PiemēriNetālu no vada novietnes apmeties rotas komandpunkts ar komandieri, virsseržantu un ziņnešiem..
- Netālu no vada novietnes apmeties rotas komandpunkts ar komandieri, virsseržantu un ziņnešiem..
- Kaprālis apgriežas un aiziet, un Vilnis.. iet vada komandierim līdzi, atkal sākdams staigāt vada ziņneša gaitās.
- Pie zemnīcām, kur 1. bataljona rotas,.. Skrien ziņneši gar celmiem glumiem Ar ziņojumiem: «Uz priekšu, kaujā!»
Avoti: 8. sējums