zona
zona -as, s.
1.Teritorija, kam ir kādas raksturīgas, no citām teritorijām atšķirīgas (parasti ar cilvēka dzīvi un darbību saistītas) īpatnības.
PiemēriPiekrastes zona.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā ekonomiskā zona. Saindēta zona. Zaļā zona.
1.1.Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija.
PiemēriDarba zonu Volgas krastā parasti apsargāja suņi: ik pa 40 metriem tur atradās ar drātīm savienoti stabi, starp kuriem, ķēdēs piesieti, kursēja šie četrkājainie sargi.
1.2.fizk. Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
Piemēri..zilās zonu līnijas sadala [hokeja] laukumu trijās daļās: aizsardzības (I) zonā, neitrālā (II) zonā un uzbrukuma (III) zonā.
Stabili vārdu savienojumiZonas aizsardzība.
2.Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
PiemēriSildīšanas zona.
3.ģeogr. Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
PiemēriSubtropiskā zona.
Stabili vārdu savienojumiMežu zona.
4.ģeol. Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība (stāva (5) sastāvdaļa), kas atspoguļo noteiktu faunas attīstības posmu.
PiemēriKompleksā zona.
Stabili vārdu savienojumiKrokota zona.
Avoti: 8. sējums