Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zoocenoze
zoocenoze -es, dsk. ģen. -žu, s.; zool.
Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
PiemēriZoocenozes atkarība no fitocenozes.
  • Zoocenozes atkarība no fitocenozes.
  • Meža strupaste ir nozīmīgs meža ekosistēmu zoocenožu komponents; viens no plēsīgo zīdītāju un putnu pamatbarības objektiem.
Avoti: 8. sējums