Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zuzoņa
zuzoņa -as, s.; parasti vsk.
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt1.
PiemēriVerandas stiklā sitas apmaldījusies kamene. Redzēt to vairs nevar. Zuzoņa vibrē gaisā, tad noknaukšķ stikls un atskan skumja sīkšana.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → zuzēt2.
PiemēriVisvaldis steidzās uz banku pie tēva. Tur, likās, neviens vēl nekā nezināja. Visi strādāja čakli un rātni kā allaž. Augstajā telpā valdīja patīkama, nomierinoša zuzoņa.
Avoti: 8. sējums