zvārgulis
zvārgulis -ļa, v.
Metāla piekars, kas, parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
PiemēriZvārguļu skaņas.
- Zvārguļu skaņas.
- Svētku krāšņumā, ormaņu zvārguļos, slidotavas jautra mūzika, svētvakara zvanos.. - visur Maija pēkšņi dzird Elitas balsi.
- «Skan zvaniņš un zvārgulīši. Ar zvanu brauc kungs, ar zvārguļiem zemnieks.»
- Agrāk Jaungada naktī viņš vienmēr brauca kamanās. Pie ilksīm skanēja zvārguļi.
- Bet nu es atcerējos, ka kaut kas līdzīgs zvanam bija klētsaugšā.. Tas bija liels pajūga zvārgulis.
- pārn. Rudens otas radītās rotas: šur tur iedžinkstas bērzu zelta zvārguļi, iedzirkstas apšu dzintarkrelles.
Avoti: 8. sējums