Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvērīgs
zvērīgs -ais; s. -a, -ā
zvērīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
PiemēriVeseris bija zvērīgs ierocis. Daudz patvaļīgāks par disku..
1.1.Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
PiemēriZvērīgs skatiens.
1.2.Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriVisrāmākais suns top zvērīgs, ja viņam pa gabaliņu rāda gaļu un neļauj to satvert.
2.sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
PiemēriIndulis: Cik? - Longins: 30 dolāru mēnesī. - Indulis (sašutis): Par to zvērīgo darbu?! Pļaut, laistīt, vākt lapas..
Avoti: 8. sējums