zvērīgs
zvērīgs -ais; s. -a, -ā
zvērīgi apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
PiemēriVeseris bija zvērīgs ierocis. Daudz patvaļīgāks par disku..
- pārn. Veseris bija zvērīgs ierocis. Daudz patvaļīgāks par disku..
1.1.Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
PiemēriZvērīgs skatiens.
- Zvērīgs skatiens.
- Zvērīga izturēšanās.
- Zvērīgs noziegums.
- Pirmā pratināšana un rēta pie deniņiem, jo uzvarētāju niknums bija zvērīgs. Jo sakautie jau nekad nav žēloti.
- Cik labi būtu - to nezināt. Nepazīt šausmas un naidu. Un pašam reizēm nedrebēt zvērīgā atriebības kārē.
1.2.Ļoti nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriVisrāmākais suns top zvērīgs, ja viņam pa gabaliņu rāda gaļu un neļauj to satvert.
- Visrāmākais suns top zvērīgs, ja viņam pa gabaliņu rāda gaļu un neļauj to satvert.
2.sar. Ļoti liels. Arī ārkārtīgs.
PiemēriIndulis: Cik? - Longins: 30 dolāru mēnesī. - Indulis (sašutis): Par to zvērīgo darbu?! Pļaut, laistīt, vākt lapas..
- Indulis: Cik? - Longins: 30 dolāru mēnesī. - Indulis (sašutis): Par to zvērīgo darbu?! Pļaut, laistīt, vākt lapas..
- Turējās zvērīgi auksts, vējš zēģelēja tāds, ka likās, tūdaļ dvēseli izraus no krūtīm..
- Persijs ar Reini [tandēmisti] metas uz priekšu. Tas ir zvērīgs temps, tā gandrīz ir cilvēku spēju robeža!
- Kaut viņam, velns parāvis, būtu tā zvērīgā pārliecība par savu rīcību un savām tiesībām, kāda ir Veldzei!
Avoti: 8. sējums