Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvanīgums
zvanīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → zvanīgs. Šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBalss noslīgusi kaut kur lejāk,.. jauneklīgais zvanīgums tai pavisam nozudis.
Avoti: 8. sējums