Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zvārgulis
zvārgulis
-ļa, v.
Metāla piekars, kas, parasti, saskaroties ar citiem piekariem, rada skaņu.
Piemēri
Zvārguļu skaņas.
Piemēri
Zvārguļu skaņas.
Svētku krāšņumā, ormaņu zvārguļos, slidotavas jautra mūzika, svētvakara zvanos.. - visur Maija pēkšņi dzird Elitas balsi.
«Skan zvaniņš un zvārgulīši. Ar zvanu brauc kungs, ar zvārguļiem zemnieks.»
Agrāk Jaungada naktī viņš vienmēr brauca kamanās. Pie ilksīm skanēja zvārguļi.
Bet nu es atcerējos, ka kaut kas līdzīgs zvanam bija klētsaugšā.. Tas bija liels pajūga zvārgulis.
pārn.
Rudens otas radītās rotas: šur tur iedžinkstas bērzu zelta zvārguļi, iedzirkstas apšu dzintarkrelles.
Avoti:
8. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
zvanīt
zvanīties
zvanoņa
zvans
zvanveida
zvanveidīgs
zvaņa
zvārgulis
zvārot
zvāroties
zveja
zvejasrīks
zvejasvieta
zvejasvīrs
zvejlieta
Tēzaurs
zvārgulis
MLVV
zvārgulis
MEV
zvãrgulis