zārds
zārds -a, v.
Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
PiemēriKūtsgalā pieslieti stāvēja vairāki pelēki, tukši zārdi..
- Kūtsgalā pieslieti stāvēja vairāki pelēki, tukši zārdi..
- Visi pieaugušie rāvās pa attālāku lauku, steidzīgi kraudami kaudzītēs un zārdos krietni pažuvušo āboliņu.
- Zārdā sakrautam sienam no visām pusēm var piekļūt vējš, kas žūšanu ļoti veicina.
- Joprojām krauju smaržīgo sienu tālās upītes krastā; raujam, cik spējam, un līdz pirmajām lietus lāsēm plašā pļava ir nokopta, mēs gavilēdami slēpjamies siena zārdā..
- Laukos vēl stāvēja pēdējie āboliņa zārdi, un rietumu pamalē taisījās lietus. Vajadzēja steigties.
Avoti: 8. sējums