Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zīdainis
zīdainis -ņa, v.; reti
zīdaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
PiemēriZīdaiņa kopšana.
1.1.pārn.; sar. Naivs cilvēks. Tāds, kas neko nezina.
Piemēri«Jā, tava pazemīgā skolas biedrene.. nav vairs nekāda zīdaine.»
Avoti: 8. sējums