Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zīlnieks
zīlnieks
-a, v.
zīlniece
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
Piemēri
Iet pie zīlnieces.
Piemēri
Iet pie zīlnieces.
Vienam kungam tai apgabalā atkal pazudis dārgs zelta gredzens, un tas nu meklējis zīlnieku, kas varbūt varēšot uzzīlēt, kur gredzens palicis.
Reiz kāda apmeklētāja pavaicāja saimniecei, vai viņa neprot zīlēt pēc kārtīm. Melānija ieteica mani, jo reizēm muļķojos, tēlodams zīlnieku.
Viena zīlniece reiz man apgalvoja, ka es nodzīvošot pat līdz deviņdesmit gadiem.
sal.
Viņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
Avoti:
8. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
zilinātājs
zilisarkans
zīlīte
zilizaļš
zilmelns
zilnēt
zīlniecisks
zīlnieks
zilnīt
zilonēns
zilonis
ziloņkauls
ziloņmāte
ziloņslimība
zilot
Tēzaurs
zīlnieks
MLVV
zīlnieks
MEV
zĩlniẽks