Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zīlēt
zīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
PiemēriVakarā Jāņkalna ļaudis zīlēja nākotni. Mārtiņa sieva, Eda, jau novakarā salika uz galda zem šķīvjiem dažādas lietas, kā: zemi, graudus, naudu, krustiņu, gredzenu.., tā ka katram mājniekam iznāca pa šķīvim, ko pacelt. Tad visi pa kārtai nāca pie galda un ņēma katrs vienu šķīvi priekš sevis.
  • Vakarā Jāņkalna ļaudis zīlēja nākotni. Mārtiņa sieva, Eda, jau novakarā salika uz galda zem šķīvjiem dažādas lietas, kā: zemi, graudus, naudu, krustiņu, gredzenu.., tā ka katram mājniekam iznāca pa šķīvim, ko pacelt. Tad visi pa kārtai nāca pie galda un ņēma katrs vienu šķīvi priekš sevis.
  • Viņa pat bīstoties domāt un zīlēt, kā un ar ko viss beigšoties, viņai esot tāda sajūta kā zivij murdā..
  • Meitas Meteņa vakarā zīlēja, vai dabūs to gadu iziet pie vīra..
  • Caur bērnu dienu silto lietu šaltīm pie tevis skrēju rokām izplestām, tad laimi zīlēju no ceriņzariem baltiem un tad jau pati tērpos plīvurā.
  • pārn. Likteni zīlē likteņa pūce akla.
1.1.intrans.
PiemēriZīlēt pēc kārtīm.
  • Zīlēt pēc kārtīm.
  • Iraids: Jums kā labam kaimiņam viņa zīlēs par brīvu. Un viņa jums noliks visu pagātni un nākotni priekšā kā uz delnas.
  • Olivers: Es visu laiku domāju, vai esmu darījis pareizi, jūs apgrūtinādams. Kamēr es braucu šurpu, es zīlēju ar sarkanajām un zaļajām ugunīm: ja izbraukšu cauri laikā - pareizi, ja būs jāapstājas - nepareizi.
  • Stīgas raud kā naktī sievas melnas, čukst kā čigānietes, zīlējot pēc delnas.
Stabili vārdu savienojumiZīlēt kafijas biezumos.
Avoti: 8. sējums