Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
āliņģis
āliņģis -ģa, v.
Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
PiemēriCirst āliņģi.
  • Cirst āliņģi.
  • Smelt ūdeni no āliņģa.
  • Ļaudis bij nodarbojušies ar āliņģu ciršanu un tīklu laišanu ūdeni, un neviens no viņiem nebij pamanījis, ka ledus no jūrmalas bij sācis virzīties projām.
  • Zivju slāpšanu [zem ledus] vismaz daļēji var novērst, izcērtot āliņģus.
  • Nosviestās bumbas izrāva ledū milzīgus āliņģus, kurus steidzīgi vajadzēja nožogot, lai tajos neiegāztos mašīnas.
Avoti: 1. sējums