ārkārtējs
ārkārtējs -ais; s. -a, -ā
ārkārtēji apst.
1.Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
PiemēriĀrkārtējs gadījums.
- Ārkārtējs gadījums.
- Ārkārtējs notikums.
- Veselību un darba spējas var zaudēt ne tikai tādos ārkārtējos apstākļos kā avārija..
- Nē, uz galda neredz neko ārkārtēju; meiteni pavisam vienaldzīgu atstāj pīrāgu un saldo maizīšu bļodas..
1.1.Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
PiemēriĀrkārtējais kongress.
- Ārkārtējais kongress.
- Ārkārtējā komisija.
- Strādnieku fakultātes studenti bija sasaukti uz ārkārtēju sapulci..
- ..notikusi.. ministru kabineta ārkārtējā sēde, kurā visi kabineta locekļi oficiāli iesnieguši atlūgumus.
Avoti: 1. sējums