Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ārkārtējs
ārkārtējs -ais; s. -a, -ā
ārkārtēji apst.
1.Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts. Vēl nebijis, nepiedzīvots.
PiemēriĀrkārtējs gadījums.
1.1.Tāds, kas notiek ārpus kārtas, neparastā veidā vai laikā. Tāds, kas paredzēts īpašam nolūkam.
PiemēriĀrkārtējais kongress.
Avoti: 1. sējums